Autors Dzho

4. diena

Ap 600 esam izbraukuši Ņižnijnovgorodas apvedceļu. Skaists rīts - aust saule un ir lielisks kalnains skats uz apkārtnes ielejām. Pabraucam garām arī "Lukoil" galvaspilsētai.

800 Piebraucam pie kādas mazas ostas (Лысково ciemā) (esot bijusi domāta gan liela osta, bet ir zems ūdens līmenis), kur ir doma atpūsties. Izrādās, ka no turienes, tūlīt kursēs kuģītis (prāmis), kas ved pāri Volgai uz pareizticīgo sieviešu klosteri (Свято-Троице-Макарьево-Желтоводский монасты́рь). Nu ko - Laižam! JānisJ gan paliek gulēt mašīnā. Pārējie dodas pāri Volgai.

Brauciens ar prāmi lielisks, tāpat arī milzīgais klosteris, no upes puses, izskatās ļoti skaists un iespaidīgs. To visu vēl papildina jaukais saulainais rīts un īsti negulētais nakts nogurums uz laiku atkāpjas smiley. Pietauvojamies blakus klosterim. Pastaigājam pa klosteri, šur tur ielīdām, bet visapkārt notiek remontdarbi, jo gatavojas svētkiem.

Pēc klostera apmeklējuma dodamies pastaigā pa ciematu. Atrodam veikalu (gan ar kāda onkas palīdzību smiley ), šo to nopērkam, un tad dodamies uz muzeju (pie veikala bija norāde uz to). Muzejā "Skazka" (Музей "Сказка") ir daudz kā interesanta redzēt, arī saimniece pastāstīja par muzeju un vēl ar tēju pacienāja, un papļāpājam arī par mūsu ceļojumu.

Музей "Сказка" - Расположен в 200 м к западу от монастыря. Это частный музей семьи Фоминых. Представлены живопись, деревянная скульптура, картины из проволоки - современные работы Бориса Фомина; а также фотоработы Федора Фомина - конец XIX - начало XX в.

Vairāk par klosteri un muzeju http://klubok-ok.ru/Nizheg.obl/Makarevo.html. Karte šeit >>>.

Tad dodamies atpakaļ pie Volgas upes - kas iet peldēties, kas lien guļammaisā smiley. Pēc stundas piebrauc prāmis un dodamies atpakaļ.

Kazaņa >>> Arska

2100 Pēc ~ 60 km atrodam vakariņu vietu aiz kāda tatāru ciemata (milzīgi liels zvejniecības uzņēmums ar) pie kādas upītes, kura gan vairāk atgādina purvu indecision. Sataisam un  paēdam vakariņas, un dodamies gulēt.


Skatīt lielāku karti

5. diena

Sākam rosīties ap 900, kāds jau, protams, bija arī piecēlies agrāk. Paēdam, sakravājamies, tiek novadīta arī stingra sapulce - par kārtību un katra pienākumiem, un ap 1130 dodamies uz Permu (ir nomainījusies arī laika josla)

1500 Pamaldījušies pa pilsētiņu Malmužu (cauri labāk nebraukt, var nomaldīties surprise ), atgriežamies uz trases (ļoti bedrainas un bez asfalta).

1530 Beidzot nonākam pie upes Vjatka, kurai celsimies pāri ar prāmi (karte >>>). Uz prāmja ļaudis stāsta, ka prāmis var nekursēt dienām ilgi un dažreiz uzsēžoties, dēļ zemā ūdens līmeņa. Nu šoreiz mums paveicās - gan ar prāmi, kurš bija uzreiz, gan arī pāri tikām smiley.

Piestājam pie kafejnīcas Kilmežā.

2100 Atrodam pie kāda dīķa apmetnes vietu (sarunājam ar saimnieku), netālu no Igriskij rajon (57 29'46' N - 52 52'35 E, koordinātes aptuvenas, blakus šosejai, kreisajā pusē) Pavakariņojam, papļāpājam ar saimnieku, kurš šeit būvē māju un uzpludinājis dīķi, kurā audzē zivis. Pats strādā uz 100 km attālās naftas platformas (saņem $1000), bet vispār saprotam, ka dzīve tāda pati kā pie mums, tik ceļi ir tādi kādi ir smiley (tas nekas, ka kartē skaitās galvenais ceļš ar asfaltu, bet, patiesībā, dabā ir bedraini ceļi bez asfalta. Kāpēc? Tāpēc, ka nauda jau ir samaksāta un pēc plāna viņi jau ir gatavi, bet ...)

Nu ja .... Jānis vēl ar saimnieku sadzēra šņabi cool!

Tags: 

Komentēt

Plain text

  • No HTML tags allowed.
  • Web page addresses and e-mail addresses turn into links automatically.
  • Lines and paragraphs break automatically.